Zelta Zirgs
Pērkona smagais āmurs krīt
Zibeņi šķīst, zibeņi šķīst!
Melni un drūmi mākoņi veļās,
Spiežās, spiežās un plīst.
Kur nu kura šautra spruka -
Sadrupa mēness, izira kalni.
Viss, kas dzīvs, no Pērkona muka.
Ne tur gods un kur vēl kauni?
Mirkli kluss, vai Pērkonam gana?
Vētrai bez gala cauri mirdz.
Mākoņi šķirās debešu kaujās -
Un no vētras raujās
Zelta Zirgs
Veltījums manam draugam, Mārtiņam!